Nekā jau nepietrūkst!

...

Bet skaidri jūti,
Pirmais sniegs kad snieg,
Ka nepietrūkst,
Bet arī nepietiek.

Jo tas, kas dabūts,
It nekur nav liekams,
Un tas, kas liekams,
Ir tik nepietiekams.

Un tad, kad zvaigzne krīt,
Tā it kā iekož:
Viss nepaliekošs ir
Un nepietiekams.

 /I.Ziedonis /

Dzejolis ar pilnīgi patiesiem vārdiem un domu. Cilvēku vēlmēm nav robežu.